Kāds bija izaicinājums/ problēma, kas tika risināta? Kāpēc partnerībai ir svarīgi atrisināt problēmu?

Gadu gaitā, Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir piedzīvojušas zināmu šķelšanos, kas novedusi pie telpu specializācijas (mehanizācija, darbaspēka samazināšana), to lietojumos. Agromežsaimniecība piesaista zināmu interesi lauksaimnieku vidū, it īpaši aramkopībā. Pēdējiem ir dažādi mērķi: termiskā regulēšana, erozijas kontrole, bioloģiskā daudzveidība, kokmateriālu un koksnes ražošana, augļi, mantojuma vīzija, utt. Šīm plantācijām ir sava vieta lopkopībā, bet to attīstība šajā jomā vēl nav novērota. Tajā pašā laikā, sylvopastoralism ir jāpārdomā, integrējot jaunus tehniskos risinājumus.

Agromežsaimniecībai un silvopastoralismam ir sava vieta zīdītājlopu sistēmā plašā kalnu vai piejūras daļā: dzīvnieku pakaišu ražošana, ieguldījumu pārtikas un lopbarības pašpietiekamībā (meža augļu piedevas un malto lopbarību), pārdotās produkcijas un ienākumu avotu dažādošana (koka tirdzniecība). Tiek minēti arī vides ieguvumi, piemēram, erozijas samazināšana vai slāpekļa absorbcija, dzīvnieku labturību. Šīs ir visas iespējas, kuras ir vērts pārbaudīt.

Tika noteikti pieci mērķi agromežsaimniecības attīstībai iesaistītajās saimniecībās:

  • Veicināt pārtikas pašpietiekamību,
  • Dzīvnieku labturības uzlabošana,
  • Diversificējiet ienākumus,
  • Samaziniet ārējos pirkumus,
  • Ganāmpulka pārvaldības uzlabošana.

Projekta sākotnējie mērķi bija reaģēt uz pārtikas autonomijas un dzīvnieku labturības jautājumiem. Šie divi jautājumi pagātnē tika būtiski izvirzīti 5-6 gadu veica departamenta lauksaimnieki, gan lopkopības, gan graudaugu ražotājiem, it īpaši klimata pārmaiņu kontekstā. Šīm izmaiņām ir novērojama ietekme uz saimniecībām.

Kā jūs atrisinājāt problēmu? (Vai arī, ja jūsu praktiskā lieta joprojām tiek izskatīta, kā jūs risināt problēmu?)

Projekts sākās gadā 2015. Lai noteiktu, kā koks var veicināt pārtikas apgādi, partnerība vispirms vēlējās noskaidrot, kā lopkopji uztver šo jautājumu. Tāpēc tika veikta aptauja, kas saņēma 62 atbildes ar šādiem rezultātiem:

  • Daudzi uztver koku kā saimniecības vērtību ainavas un augsnes aizsardzībai, un jo īpaši lopkopībā
  • Ierobežojums ražas zuduma ziņā
  • Samazināt uzturēšanas izmaksas

Atbildot uz šo anketu, 34 tika apsvērti tehniskie risinājumi un 4 tika izvēlēti testēšanai (metiens, zīdkoks, sylvopastoralism, augļu uzlabošana).

Sekojot šim, protokoli tika izveidoti kopā ar dažādiem projekta partneriem, un eksperimenti sākās 2017.

Galvenās darbības:

  • Dzīvnieku pakaiši: 2 saimniecības ir eksperimentējušas 2 dažādas metodes
  • Balts zīdkoka koks: 1 saimniecība ir eksperimentējusi, lai izveidotu lopbarības un pārtikas banku.
  • Silvopastorālisms: 3 iesaistītās saimniecības
  • Koku augļu valorizācija kā pārtika: 1 iesaistītā saimniecība

Kādi ir veiksmes faktori problēmas risināšanā?

  • Komandas darbs,
  • Pārliecinoši rezultāti,
  • Izteikts personīgais ieguldījums saistībā ar partneriem,
  • atbalstu no institūtiem, jo īpaši izplatīšanai,
  • Klimats milzīgā brīdī spēlēja par labu: jūlijā 2018, 2gada karstuma vilnis, visa zāle bija grauzdēta, un tā bija ļoti augsta zaļa zīdkoka koka vidū. Video par baltu zīdkoka koku stāvošās ganībās karstuma viļņa vidū, kad visa apkārt esošā zāle bija sadedzināta, parādīja iespēju karstuma viļņa vidū atrast jaunu resursu.. Tieši šajā brīdī izplatīšanās sākās. Viņiem bija 10,000 skatījumu uz video un zvanu skaits palielinājās,
  • Projekta tēma ir jēga lauksaimniekiem klimata pārmaiņu kontekstā.

Negaidītas neveiksmes, ja kāds

Lauksaimnieku un pētnieku vidū ir noticis pārpratums. Tās ir divas paralēlas pasaules un projekta vadošais partneris – Lauksaimniecības kamerā, ir bijusi starpnieka loma. Bija grūti likt pētniekiem saprast, ka laboratorijas aspekts, kurā viss ir ierāmēts, nav pielāgota realitātei uz lauka, un to ir grūti īstenot saimniecībās. Pastāv zināma nejaušība.

Ciktāl tas attiecas uz lopkopjiem, bija nepieciešams pavadīt eksperimentu, lai iegūtu konkrētus rezultātus, kas ļautu atrast tehniskus risinājumus.

Lielākā grūtība, starp pētījumiem, kas vēlējās saglabāt zīdkoka koku mehanizāciju, un selekcionāru, kurš nebija tam aprīkots. Uz gadu, bija dažas komunikācijas grūtības. Patiešām, INRAe aģents nesaprata lauksaimnieka iniciatīvu mainīt protokolu, lai tas būtu vieglāk īstenojams uz lauka. Tas sākumā radīja vēsumu. Tomēr, lauksaimnieka iniciatīva neizpildīt protokolu ar mehanizāciju, bet ganīt dzīvniekus zīdkoka gabalos izrādījās ļoti pārliecinoša. Ar šo pārliecinošo rezultātu, pētījums un lauksaimnieks varēja apspriest šo jauno eksperimentu.

Pārējām eksperimenta daļām, konflikta nebija, tā kā prakse jau bija zināma un to pārvaldīja lauksaimnieki. Zīdkoka koks, no otras puses, vietējā prakse bija pilnīgi jauna. Tas ir ļoti novatorisks, maz zināmiem priekšmetiem, ka varētu rasties grūtības. Sākumā, lauksaimniekiem bija zināmas grūtības ar eksperimentu par sylvopastoralisme, bet, pateicoties Kameras ieteikumam, prakse ir uzņēmusies un realizējusi griešanas eksperimentu.

Patiesībā, katra ieinteresētā persona projektē sevi atbilstoši savām interesēm, un tas rada berzes punktus, kad runa ir par to īstenošanu praksē.

Štīrijas Lauksaimniecības kamera, projektā iesaistīto partneru aģentiem nebija obligāti jābūt lauksaimnieciski jutīgiem, kas varētu būt šķērslis viņu iesaistīšanai un iegremdēšanai lauksaimniecības realitātē.

Gūtās mācības

Strīdīgie punkti un panākumi ļāva identificēt projekta labo praksi: ko darīt un ko nedarīt, lai nodrošinātu vienmērīgu darbību starp partneriem. Neveiksmes ir arī rezultāti, kas jāvērtē. Štīrijas Lauksaimniecības kamera, eksperiments ar balto zīdkoka koku, kura protokolu pielāgoja zemnieks, kas ar pētījumiem radīja spriedzi, bija viena no pārliecinošākajām darbībām. Fakts, ka jābūt elastīgam attiecībā uz fiksētajām darbībām, arī ļauj izdarīt pozitīvus atklājumus.

Kāda loma padomniekam vai konsultāciju dienestam ir praktiskajā gadījumā?

Padomnieka loma ir attīstījusies: no tehniķa līdz vadītājam, tad pie projekta vadītāja, un visbeidzot uz maisītāju.

Vai jūsu pieeja var tikt pārnesta un/vai pielāgota citiem jauninājumu izaicinājumiem un reģioniem?

Jā

Paredzamā nododamība mērogā no 1 Ļoti svarīga būs arī Štīrijas Lauksaimniecības kameras loma pēc projekta beigām, lai rezultātus izplatītu pēc iespējas plašāk 5
(kur 1 ir viegli un 5 ļoti grūti)

2

Par pieredzes apmaiņu par labo praksi, lūdzu, sazinieties ar Marie Boitelet (marie.boitelet[plkst]occitanie.chambagri.fr)