Kāds bija izaicinājums/problēma, kas tika risināta? Kāpēc partnerībai ir svarīgi atrisināt problēmu?
Vispārējs izaicinājums: uzlabot kukurūzas skābbarības izmantošanu liellopu ēdienos, resno un vājo dzīvnieku skaita samazināšana brīvās turēšanas staļļos, un fiziskā darba apjoma samazināšana saimniecībās.
Detalizēts apraksts: Liellopiem brīvās turēšanas novietnē parasti ir brīva pieeja pie barošanas galda. Kad zemnieks pievieno lopbarību, pie barošanas galda pulcējas lielāks skaits govju. Pēc ranga, vājāki dzīvnieki tiek atsaukti, un priekšplānā izvirzās spēcīgāki dzīvnieki, kas nozīmē, ka stiprāki dzīvnieki patērē pārāk daudz kukurūzas skābbarības un citas barības devas augstas enerģijas sastāvdaļas. Rezultātā, viena trešdaļa dzīvnieku grupā parasti ir pārāk vāji un viena trešdaļa ir pārāk resni. Abām grupām ir mazāka piena ražošana un reproduktīvās problēmas neatbilstošas barības devas patēriņa dēļ.
Optimāli audzētiem dzīvniekiem ir vairāk piena, labāka piena kvalitāte, dzīvnieki piedzīvo mazāku stresu… Optimāla barības deva nodrošina labāku barības izlietojumu, zemākas siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazāks ūdens patēriņš uz saražoto piena/gaļas vienību.
Ar kontrolētu barošanas procesu, tiek samazināts roku darba apjoms saimniecībā.
Kā jūs atrisinājāt problēmu? (Vai arī, ja jūsu praktiskā lieta joprojām tiek izskatīta, kā jūs risināt problēmu?)
Zemnieks, Alojs Ferlans, domāja par savas problēmas risinājumu (liels skaits resno govju, no vienas puses, un vājas govis, no otras puses, bet galvenais zema piena ražošana). Viņš nāca klajā ar ideju dot katram dzīvniekam savas uztura sastāvdaļas. Viņam jau bija elektroniskā vitamīnu padeves automāts, minerālvielas, un koncentrāti, bet viņš domāja arī par atsevišķu dzīvnieku barošanu ar kukurūzas skābbarību. Viņš sazinājās ar padomdevēju (Andrejs Kasteličs) un viņi pieteicās EIP projektam. Pēc tam, kad Slovēnijas valdība deva iespēju veidot partnerību, Alojzs piedalījās vairākās prezentācijās, runāja ar dažādiem cilvēkiem, un dalījās savās domās. Viņš izveidoja cilvēku grupu, kurš varētu viņam palīdzēt izveidot kukurūzas skābbarības padeves automātu. Ar novatorisku partnerību un finansiālu atbalstu Eiropas inovatīvajai partnerībai, viņš sāka veidot kukurūzas skābbarības automātu.
Tas ir tehnoloģisks jauninājums – jauns veids, kā atrisināt problēmas ar kukurūzas skābbarības izbarošanu; līdz šim nebija kukurūzas skābbarības barošanas sistēmas, kas katrai govij varētu ievietot kukurūzas skābbarību atsevišķi, atkarībā no tā vajadzībām (piena ražošana, laktācijas fāze, dzīvnieka vispārējais stāvoklis,…). Optimālam patēriņam un efektivitātei, īpaši, ja kukurūzas skābbarība ir ierobežota, kukurūzas skābbarība jādod individuāli, atkarībā no atsevišķu dzīvnieku vajadzībām.
Kādi ir veiksmes faktori problēmas risināšanā?
Galvenokārt, tas, ka zemnieks pēc būtības ir ļoti novatorisks un motivēts, jo visa projekta ideja bija viņa, bet viņš bija arī ļoti iesaistīts un neatkarīgi meklēja un izvēlējās partnerus projektā, lai palīdzētu viņam realizēt ideju. Būtisku ieguldījumu panākumus veicināja arī lauksaimniecības konsultāciju dienesta atbalsts, un gan zemnieks, gan padomdevēji bija motivēti piedalīties projektā, lai sasniegtu šādus mērķus:
– lielāka piena ražošana;
– darba racionalizācija;
– negatīvās ietekmes uz vidi samazināšana.
Gaidāmie rezultāti galvenokārt būs izdevīgi audzētājiem, jo atbilstošāks kukurūzas skābbarības patēriņš uzlabo ganāmpulka ražošanas potenciālu, kas atspoguļojas arī piena ražošanas ekonomiskajā efektivitātē. Paredzams, ka labvēlīga ietekme uz visu ķēdi un patērētājiem un līdz ar to arī uz sabiedrību kopumā attiecībā uz visiem ilgtspējīgas lauksaimniecības aspektiem (dzīvnieku labturību, ekonomiskā efektivitāte, un vidi).
Negaidītas neveiksmes, ja kāds
Barošanas automāta lietošanas sākumā, piena ražošana samazinājās (tas ir izplatīts efekts, mainot barības devu), bet vēlāk palielinājās ar barošanas optimizāciju.
Gūtās mācības
Ja zemniekam ir ideja un motivācija, viņš spēj izveidot lielu barošanas automātu no daudzām mazām sastāvdaļām. Vispārīgi, viņš izveidoja automātu, kas var vienlaikus pabarot trīs govis, katrs savā telpā, aizsargāta no citām govīm. Govis var iegūt sešas dažādas barošanas sastāvdaļas, viens no tiem ir kukurūzas skābbarība. Zemnieks iemācījās izmantot slaukšanas datus, lai izveidotu optimālu govju barošanas ēdienkarti, kā pārsūtīt datus automatizēšanai un kā dot komandu barošanas automātam, lai katru govi izbarotu atsevišķi. Sapratām, ka katrai govij barošanas brīdī ir jābūt mieram. Daži spēcīgākie dzīvnieki piespieda vājākos atstāt barošanas automātu, tāpēc lauksaimnieks izveidoja aizmugures durvis, lai aizsargātu govis, kas atrodas barošanas automātā, no citām govīm.
Kāda loma padomniekam vai konsultāciju dienestam ir praktiskajā gadījumā?
Konsultāciju pakalpojums: projekta dokumentācijas sagatavošana, projekta saskaņošana, atskaišu sagatavošana, sanāksmju organizēšana, prezentāciju sagatavošana, atbalsts lauksaimniekam arī saistībā ar īstenošanas uzsākšanu projekta sākumā… Konsultāciju dienests ir projekta vadošais partneris.
Vai jūsu pieeja var tikt pārnesta un/vai pielāgota citiem jauninājumu izaicinājumiem un reģioniem?
Jā
Paredzamā nododamība mērogā no 1 Ļoti svarīga būs arī Štīrijas Lauksaimniecības kameras loma pēc projekta beigām, lai rezultātus izplatītu pēc iespējas plašāk 5
(kur 1 ir viegli un 5 ļoti grūti)
2
Par pieredzes apmaiņu par labo praksi, lūdzu, sazinieties ar Andreju Kasteliču (andrej.kastelic[plkst]kgzs-zavodnm.si)