Kāds bija izaicinājums/ problēma, kas tika risināta?
Zaļā aprūpe, ko dēvē arī par sociālo lauksaimniecību, ir lauksaimnieciskās ražošanas apvienošana ar sociālo un izglītības darbu. Tas apvieno daudzfunkcionālus lauksaimniecības un veselības pakalpojumus vietējā līmenī.
Sociālie pakalpojumi zemnieku saimniecībās nozīmē papildu ienākumus saimniecībām un papildu darbiniekiem, bet arī ieguldījums vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem ar invaliditāti lauku apvidos. Tik tālu, ir bijuši daži, bet ļoti veiksmīgi, valsts mērogā,individuāli risinājumi. Lielākais izaicinājums ir divu nozaru savienošana – lauksaimniecība un sociālā ekonomika. Abi runā dažādās valodās un prasa lielas zināšanas par iespējām, partnera pieejas un ierobežojumi.
Projekta mērķis ir izmantot labākās prakses piemērus, lai ilustrētu, kā šāda veida piedāvājums var darboties un nostiprināties kā uzņēmuma filiāle.. Projekta gaitā, šie atklājumi optimizēs esošā apmācības kursa saturu un veicinās kvalitātes kritēriju izstrādi turpmākai Green Care saimniecību sertifikācijai.
Kā jūs atrisinājāt problēmu?
Izmantojot labākās prakses piemērus, projekts parāda, kā šāda veida piedāvājumi var darboties un nostiprināties kā jauna uzņēmējdarbības nozare. Projekta gaitā, šie atklājumi optimizēs esošā apmācības kursa saturu un veicinās kvalitātes kritēriju izstrādi turpmākai Green Care saimniecību sertifikācijai. Projekta saimniecības ļoti atklāti stāsta par savu pieredzi un tādējādi mudina citas saimniecības tai līdzināties un izmantot iegūto pieredzi un zināšanas.
Kas ir novatorisks jūsu praktiskajā gadījumā?
Sociālā lauksaimniecība pati par sevi ir novatoriska pieeja, kas izmanto dažādošanu, lai ar dažādošanas palīdzību izveidotu daudzfunkcionālu lauksaimniecību. Saglabājiet datumu no 5. līdz 6. oktobrim “sociālie pakalpojumi” lauksaimniecības nozare ir jauna lauksaimniecības nozare un rada papildu ienākumus. Šo lauksaimniecības nozari īpaši aizsākušas lauksaimnieku ģimenes sievietes. Projekts atbalsta paraugsaimniecību attīstību ar parauga raksturu, kurus citi lauksaimnieki interesējas par šo lauksaimniecības nozari. Kā daļa no projekta, tiek izstrādātas kvalitātes vadlīnijas turpmākai sociālās lauksaimniecības pakalpojumu un programmu sertifikācijai.
Kādi ir veiksmes faktori problēmas risināšanā?
Tā kā mēs esam trīs gadu projekta sākums,mēs varēsim novērtēt projekta panākumus pēc šādiem faktoriem:
- Labākās prakses piemēru noteikšana.
- GreenCare apmācības kursa optimizācija.
- Izstrādāti kvalitātes kritēriji turpmākai fermu sertifikācijai.
- Piedāvājuma saimniecību tīkls.
- Izveidota padomdevēja struktūra Šlēsvigā-Holšteinā.
- Piedāvāto saimniecību redzamība jautātājiem’ pusē.
Negaidītas neveiksmes, ja kāds
Šobrīd,projekts nav piedzīvojis nekādas neveiksmes.
Gūtās mācības
Kopš projekta sākuma, ir kļuvis arvien skaidrāks, cik daudzpusīgas un pievilcīgas ir sociālās lauksaimniecības piedāvātās iespējas un cik liels ir pieprasījums pēc šiem piedāvājumiem. Mēs esam sapratuši, ka šī projekta uzsākšana bija tik svarīga, jo tas precīzi nosaka to, ko sabiedrība kopumā vēlas, ne vienmēr no lauksaimnieku vai cilvēku ar invaliditāti puses..
Tūlītēja komunikācija un informācijas piegāde visiem dalībniekiem ir arī svarīga, lai komanda varētu koncentrēties uz projekta mērķiem un uzdevumiem..
Dalībnieki, kas vēlas uzzināt vairāk, ir ļoti spēcīgs virzītājspēks, lai sasniegtu projekta mērķus un nodrošinātu ilgtspējību pēc projekta beigām.
Cilvēku ar kopīgiem mērķiem iesaistīšana sabiedrības izaugsmē un attīstībā ir ļoti svarīga raitai aktivitāšu norisei un vēlmei strādāt, neatgādinot par projekta galveno mērķi..
Kāda loma padomniekam vai konsultāciju dienestam ir praktiskajā gadījumā
Konsultanti ir atbildīgi par pētījumu veikšanu un vadlīniju sniegšanu par problēmu risinājumiem, kas varētu rasties projekta laikā.. Viņiem ir arī jāsniedz draudzīgi norādījumi un ceļš uz priekšu projekta aktivitātēm un jānodrošina, lai visi dalībnieki būtu pilnībā iesaistīti projektā..
Vai jūsu pieeja var tikt pārnesta un/vai pielāgota citiem jauninājumu izaicinājumiem un reģioniem?
Jā.
Par dalīšanos pieredzē par labo praksi, lūdzu, sazinieties ar Mariju Nīlsenu (e-pasts: mnielsen@lksh.de)
https://www.eip-agrar-sh.de/eip-innovationsprojekte/4-call/greencare
