Kāds bija izaicinājums/problēma, kas tika risināta?
Sojas pupu milti ir izcils olbaltumvielu avots barības maisījumos, pateicoties augstajam olbaltumvielu saturam un aminoskābju sastāvam, bet ES ir ļoti atkarīga no augu olbaltumvielu importa, dominē sojas imports barībai. Arī Latvija importē ievērojamu daudzumu sojas pupu miltu, kas ir tuvu vietējo proteīnaugu produkcijai. Sakarā ar iespējamo ekonomisko labumu lauksaimniekiem un dzīvnieku barības ražotājiem, kā arī virkne vides un klimata priekšrocību, ir politisks atbalsts proteīnaugu audzēšanas attīstībai ES (ES augu proteīna plāns, utt.). Tajā pašā laikā, vietējās sojas piegādes ķēdes attīstība lielā mērā ir atkarīga no Latvijā audzētās sojas konkurētspējas. Tātad, tas bija projekta iniciatora galvenais izaicinājums – pārbaudīt, vai ir iespējams izaudzēt un novākt pietiekami daudz un labas kvalitātes soju, lai saīsinātu esošās piegādes ķēdes un izmantotu vietējo produkciju dzīvnieku barības ražošanā.. Tā kā sojas audzēšana Latvijā nav izplatīta un trūkst informācijas par piemērotākajām sojas šķirnēm, projekts šķita droša vide, lai vairotu zināšanas par sojas pupu audzēšanas ierobežojumiem un iespējām. Tomēr projekts ir ne tikai par sojas pupu audzēšanu lopbarībai, bet arī testē jaunas miežu šķirnes, kuras varētu izmantot barības ražošanā.
Iniciators – zemnieks no Latvijas dienviddaļas, kuram pieder cūku ferma, nāca ar domu sākt audzēt sojas pupas savā saimniecībā. Viņš vēlējās audzēt pats sojas pupas un ražot barību cūkām, lai saīsinātu piegādes ķēdi un samazinātu atkarību no mainīgajām sojas pupu tirgus cenām.. Tā kā viņš jau savā fermā cūku barībā izmantoja galvenokārt sojas olbaltumvielas un zinot, ka sojas olbaltumvielas ir grūti aizstāt ar citiem proteīnaugiem, viņš saskatīja lielu potenciālu šīs idejas attīstīšanā projekta pieteikumā. Pēc tam, kad vērsās pie viņa padomdevēja, projekta ideja sāka augt projekta pieteikumā. Advisor izmantoja savu sadarbības tīklu un piesaistīja vairāk entuziastu iesaistīties projektā.
Kā jūs atrisinājāt izaicinājumu/problēmu?
Partnerība bija izvirzījusi dažus mērķus, kas bija jāsasniedz šī projekta laikā, tostarp jaunu sojas pupu un kailu miežu šķirņu testēšana, barības ražošana iekšējai lietošanai, novērtēt ekonomisko ieguvumu sojas pupu audzēšanā Latvijā, pārbaudīt saražoto barību un tās kvalitāti.
Projekta iniciatoram bija ārkārtīgi svarīgi izvērtēt Eiropā radīto sojas šķirņu produktivitātes potenciālu un piemērotību audzēšanai Latvijas agroklimatiskos apstākļos., izmantojot bioloģiskās audzēšanas metodes.
- Sešos dažādos Latvijas reģionos tika veikti sojas audzēšanas eksperimenti, lai noskaidrotu piemērotākās sojas pupu šķirnes un audzēšanas tehnoloģijas, identificēt riska faktorus, kas ietekmē sojas pupu ražu, novērtēt vietējo sojas pupu kvalitāti un atbilst lopbarībai un ražotāju prasībām gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tika veikti sojas pupu šķirņu pārbaudes izmēģinājumi un demonstrācijas izmēģinājumi. 20 gadā pārbaudītās šķirnes 3 gados cenšoties atrast piemērotākās šķirnes audzēšanai Latvijas apstākļos.
- Ieguvums ir tas, ka sojas pupu audzēšanai nav nepieciešams daudz mēslošanas un tās ražo pašas slāpekli. Tajā pašā laikā lielākais izaicinājums ir nezāļu kontrole. Tika pārbaudītas dažādas sojas pupu sēklu normas. Tika pārbaudīti arī dažādi augsnes un lapu herbicīdi, lai rastu nezāļu apkarošanas iespējas integrētajā kultūraugu audzēšanas sistēmā.. Projekta laikā bijām pārrunas ar herbicīdu ražotājiem un augu aizsardzības iestādēm par iespējām Latvijā licencēt herbicīdus lietošanai sojas pupās.. Dažos gadījumos mums tas ir izdevies.
- Skeptiskāki lauksaimnieki tika uzrunāti ar lauku dienām, kas tika organizētas, lai popularizētu sojas pupu un kailmiežu audzēšanu Latvijā.
- Tika veiktas sojas pupu un miežu ražas analīzes, lai izveidotu pareizās lopbarības receptes nobarojamām cūkām vai sivēnmātēm. Arī, tika analizēti miežu un kviešu graudi, lai atrastu pareizo līdzsvaru lopbarības receptēm.
- Projekta rezultātā tika sagatavota virtuāla grāmata par sojas pupiņām.
- Ekonomiskie aprēķini veikti sojas pupām, kuras audzē Latvijas saimniecībā.
Kas ir novatorisks jūsu praktiskajā gadījumā?
- Kā tika teikts, sojas pupu audzēšana Latvijā ir jauna un joprojām nenovērtēta prakse. Šis projekts bija viens no pirmajiem mēģinājumiem lauksaimniecībā kā uzņēmējdarbību ieviest jaunas sojas pupu šķirnes. Šī ir pirmā reize, kad sojas pupas tiek traktētas kā potenciāls biznesa nišas produkts Latvijā.
- Ekvivalentās padeves vienības aprēķini, kas aplūko katru dzīvnieku barības izejvielu no barības vienības viedokļa. Droši vien 2 t sojas pupiņu saturs ir vairāk relatīvo barības vienību nekā 8 t kviešu graudu.
Kādi ir veiksmes faktori problēmas risināšanā?
- Pirmie rezultāti bija ļoti pārliecinoši, un lauksaimnieki bija gatavi investēt, lai saimniecībās ieviestu tehnoloģijas.
- Projekta partneri ļoti aktīvi strādāja, lai sasniegtu rezultātus, un lauksaimnieki bija ļoti ieinteresēti.
- Iespējams, viens no galvenajiem veiksmes faktoriem bija regulāras tikšanās starp projekta partneriem, lai apspriestu projekta gaitu un rezultātus.
- Projekta partneriem tika organizēti pieredzes apmaiņas braucieni, kas tuvināja komandu un palīdzēja iegūt papildu zināšanas.
Negaidītas neveiksmes, ja kāds.
- oyabeans pagaidām nevar audzēt visur Latvijā. Igaunijas šķirne ‘Laulema’ pārbaudīta saimniecībā Ziemeļu daļā Latvijā. Rezultāti nebija īpaši daudzsološi. Vienā no projekta īstenošanas gadiem zemnieki pat nevarēja novākt ražu. Vienā no gadiem aukstā pavasara dēļ sojas pupas pat neuzdīguja.
- Ne kā neveiksme, tomēr izaicinājums ir mainīt lauksaimnieku domāšanu par sojas pupu ražu. 2 t/ha sojas pupu raža dod tādu pašu iznākumu vai pat augstāku par parasto kviešu ražu no ha.
Gūtās mācības.
- Jaunu kultūru ieviešanā nav īstas kompetences to darīt jau no paša sākuma. Nav zināšanu par nezāļu apkarošanu. Vai to var izdarīt mehāniski? Vai mums vajag herbicīdus? Joprojām Latvijā nav reģistrēti insekticīdi vai fungicīdi sojas pupiņām.
- Tradicionālajā lauksaimniecībā sojas pupu audzēšanā var būt vairāk izaicinājumu nekā bioloģiskajā lauksaimniecībā.
- Latvijas apstākļos augkopības un lopkopības saimniecībās sojas pupu audzēšana pašu dzīvnieku barībai ir labākais veids, kā saglabāt šo audzēšanu rentablu..
- Ļoti svarīga ir piemērota tehnika, f. piem., harvestera galvene, kas var novākt pākstis, kas ir zemas līdz augsnei.
- Latvija ir salīdzinoši maza valsts, bet veģetācijas perioda ilgums dažādos reģionos atšķiras līdz divām nedēļām.
- Ar tehnoloģijām, ko izmanto fermās eļļas ieguvei no sojas pupiņām, sojas pupu kūkās paliek vairāk eļļas. Izmantojot to dzīvnieku barībā, var palielināties tauku saturs gaļā. Bet to var pārvaldīt ar pareizām receptēm.
- Latvijā varam audzēt sojas pupas, kurām ir tāds pats eļļas un aminoskābju saturs kā importētajām sojas pupiņām.
Kādu lomu spēlē padomdevējs vai konsultāciju dienests jūsu praktiskajā lietā??
- Šajā projektā padomnieks bija viens no tiltiem, kas pulcēja dažādas iesaistītās puses. Un parasti (kā arī šajā gadījumā) padomnieks ir kā “tulkotājs”/starpnieks lauksaimniekiem, kas var izskaidrot lauksaimnieku vajadzības zinātniekiem un arī izskaidrot pētījumu rezultātus lauksaimniekiem. Interesanti, kā dažkārt padod zemniekam nepieciešamo, lai gan zemnieks to nav pamanījis.
- Padomdevēji šim projektam atrada augu audzētājus un lopkopjus, piesaistīja zinātniekus.
Vai jūsu pieeja var tikt pārnesta un/vai pielāgota citiem jauninājumu izaicinājumiem un reģioniem?
Jā
Kontaktpersonas kontaktinformācija, agronoms-konsultants: Aigars Šutka: