Kāds bija risinājums/problēma?

Kultivētie kūdrāji veido ievērojamu lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu daļu (SEG) emisijas Somijā. Lai veiksmīgi mazinātu kultivēto kūdrāju ietekmi uz klimatu, ierosinātajiem seku mazināšanas pasākumiem ir jābūt ierobežotiem izmaksām un plaši īstenojamiem kā daļai no rentablas saimniecības ikdienas. Lauksaimnieki aktīvi eksperimentē ar jaunām lauksaimniecības metodēm, bet to integrācijai ikdienas saimniecības darbībā ir nepieciešama plašāka informācija.

Kā jūs atrisinājāt problēmu?

Projektā zemu emisiju zālāju rotācijas kūdras platībās tika pētītas iespējas un šķēršļi saimniecību līmenī, lai ieviestu lauksaimniecības metodes, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Projektā iesaistīts 11 Valio un Osuuskunta Pohjola Maito piena fermas Ziemeļu un Centrālajā Ostrobotnijā. Kopā ar katru saimniecību, tika izdomāti paraugdemonstrējumi, kas interesēja pašu saimniecību, kurā saimniecība pārbaudīja dažādas metodes, kas uzskatīja, ka tās tieši vai netieši samazina klimata emisijas uz kultivētiem kūdrājiem. Demonstrācijās tika pārbaudītas dažādas audzēšanas vadības metodes, pļaušanas augstums ražas novākšanā, papildu sēja, mēslošanas optimizācija, izmantojot kūtsmēslus pēc biogāzes iekārtas procesa, ūdens apsaimniekošana kultivētajos kūdras platībās un datu izmantošana saimniecības līmeņa darbībās.

Kas ir novatorisks jūsu praktiskajā gadījumā?

Projekta ietvaros tika ieviesta Somijas pētījumu datubāze par lauksaimniecības SEG emisijām un emisijas ietekmējošiem faktoriem Lūkas dabas resursu informācijas vietnes sadaļā Zinātne un zināšanas.. Vietnē ir iekļauta karšu lietojumprogramma, kas ļauj lietotājiem redzēt, kur Somijā ir veikti SEG mērījumi, uz kādiem augsnes veidiem, ar kādām mērīšanas metodēm un kādi rezultāti iegūti. Mājas lapa tiks papildināta un tālāk attīstīta pēc projekta ar citu finansējumu.

Projekts bija novatorisks savās darbībās, ciešā sadarbībā ar lauksaimniekiem rīkojot demonstrācijas faktiskās saimniecībās. Lauksaimnieki aktīvi piedalījās diskusijās par to, kuras demonstrācijas viņi uzskata par interesantām no viņu perspektīvas un ko viņi vēlētos izmēģināt savā saimniecībā.

Kādi ir veiksmes faktori problēmas risināšanā?

Paraugdemonstrējumos uz vietas, lauksaimnieki dalījās savā pieredzē par dažādu rīku iespējamību, kas ir daļa no savas saimniecības darbības. Sadarbība starp lauksaimniekiem, ražotāju organizācijām, padomdevēji un pētnieki palīdzēja noteikt praktiskus risinājumus.

Gūtās mācības

Lauksaimnieki aktīvi piedalījās demonstrācijās un bija pozitīva attieksme pret jaunām metodēm, kas var palīdzēt samazināt SEG emisijas no kultivētiem kūdrājiem. Tomēr, pētniekiem būtu skaidrāk jāparāda, kāds ir dažādu metožu ietekmes mazināšanas potenciāls, jo īpaši tad, ja saimniecībām ir problēmas atvēlēt laiku visām saimniecības darbībām, bet arī tad, ja saimniecība uzskata, ka negūs labumu no dažādiem ietekmes mazināšanas pasākumiem un jo īpaši, ja nav finansiālas kompensācijas., tad apņemšanās, visticamāk, ir zema.

Gruntsūdens līmeņa paaugstināšana virs parastā līmeņa ir izaicinājums un jo īpaši ir atkarīgs no lauka augsnes veida, lauka novietojums sateces baseinā un esošā meliorācijas sistēma. Bez labi funkcionējošas kontrolētas drenāžas sistēmas un, Veiksmīgi tika īstenota tehniskā procesa paplašināšana līdz funkcionējošai izmēģinājuma iekārtai, bez papildu ūdens no sūknēšanas vai uzglabāšanas sateces baseinā, ir grūti paaugstināt ūdens līmeņa līmeni līdz vajadzīgajam līmenim.

Kopumā, mērķim jābūt tādam, lai ūdens tiktu aizturēts laukā, nevis pārāk efektīvi novadīts, bet lauksaimniekiem ir vajadzīgs lielāks atbalsts vairāk projektētāju un meliorācijas inženieru, plānojot un projektējot meliorācijas sistēmu.. Piem. pazemes meliorācijas sistēmas akas struktūrai jābūt labāk zināmai lauksaimniekiem, lai viņi tos varētu viegli un efektīvāk izmantot. Tieša pieeja ūdens līmeņa mērījumu datiem tika dota lauksaimniekiem, lai piedāvātu iespēju sekot līdzi mitruma izmaiņām savos parauglaukumos, bet zemnieki, kur to neizmanto tik daudz.. Datiem vajadzēja būt skaidrākā formā, bet arī piensaimnieki neveic ūdens apsaimniekošanu tik precīzi, ka viņiem būtu nepieciešama informācija par precīzu ūdens līmeņa līmeni.

Kāda loma ir konsultantam vai konsultatīvajam dienestam ar praktisko lietu?

Konsultatīvās organizācijas ekspertiem bija galvenā loma projektu plānošanā, piemērotu saimniecību ar bagātīgu kūdrāju un labprātīgu partneru noteikšana. Viņu vietējās zināšanas veicināja saimniecības atlasi un sākotnējo iesaistīšanos. Ar lauksaimnieka piekrišanu un padomdevēja palīdzību, projekts piekļuva svarīgiem ar saimniecību saistītiem datiem, palīdzot mērķtiecīgās demonstrācijās. Visā plānošanas un izpildes laikā, konsultanti sniedza lauksaimniecības zināšanas un lauka novērojumus, projekta saistību un sadarbības veicināšana. Ar dalību pasākumā un satura veidošanu, konsultāciju dienests efektīvi izplatīja projekta rezultātus gan ekspertiem, gan lauksaimniekiem.

Vai jūsu pieeja var tikt pārnesta un/vai pielāgota citiem jauninājumu izaicinājumiem un reģioniem?

Jā

Paredzamā nododamība mērogā no 1 Ļoti svarīga būs arī Štīrijas Lauksaimniecības kameras loma pēc projekta beigām, lai rezultātus izplatītu pēc iespējas plašāk 5

(kur 1 ir viegli un 5 ļoti grūti)

1

 

Par dalīšanos pieredzē par labo praksi, lūdzu sazinieties

Mārita Līmatainena

maarit.liimatainen@luke.fi, +358503019564

Saite uz ārējo informāciju

https://www.youtube.com/watch?v=tc