Maija vidū 18 dalībnieki no Bulgārijas, Igaunija, Somija, Grieķija, Ungārija, Lietuva, Portugāle, Slovēnija, un Šveice ierodas Latvijā, lai piedalītos Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētajā krusta vizītē (LRATC). Ko tieši nozīmē krusta apmeklējums, un kā tas atšķiras no pieredzes apmaiņas? Protams, Arī šajā gadījumā dalībnieki dalās savā pieredzē un iesaistās aktīvās diskusijās, krusta apmeklējuma ideja ir tāda, ka šīs vizītes laikā, dalībnieki pastiprina apmācībās iegūtās zināšanas par interaktīvām inovācijas metodēm. Tas nozīmē, ka, apmeklējot dažādus projektus, dalībnieki saliek galvas, lai domātu par interesantiem risinājumiem esošajiem izaicinājumiem iesniegto iniciatīvu ietvaros.

Vadītājs, LLKC ir lielākā lauku konsultatīvā organizācija Latvijā, kas sniedz atbalstu, norādījumus, un apmācību lauksaimniekiem, lauku uzņēmēji, un citām Latvijas lauku attīstībā iesaistītām personām. Šobrīd LLKC strādā ap 430 darbinieki, kas strādā visā valstī 26 filiālēs un centrālajā birojā, kas atrodas Ozolniekos. Un tagad īsumā par Latvijas lauksaimniecību.

KULTŪRAS
Galvenās Latvijā audzētās lauksaimniecības kultūras ir graudi, piemēram, kvieši, miežu, auzas, un rudzi. Citas svarīgas kultūras ir kartupeļi, rapšu sēklas, un dažādi dārzeņi. Latvija ir pazīstama arī ar savu kvalitatīvo bioloģisko lauksaimniecību un bioloģisko kultūru audzēšanu.
MĀJlopi
Lopkopība ir būtiska Latvijas lauksaimniecības nozares sastāvdaļa. Piena lopkopība ir īpaši nozīmīga, ar Latvijas piena produktiem cienīgi. Citi valstī audzētie mājlopi ir cūkas, mājputni, aitas, un liellopiem.
LAUKU ATTĪSTĪBA
Latvijas valdība lielu nozīmi piešķir lauku attīstībai, kuras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību, uzlabot infrastruktūru, un veicināt inovācijas nozarē. Lauksaimnieku atbalstam ir pieejamas finansējuma programmas un subsīdijas, palielināt produktivitāti, un aizsargāt vidi.
LAUKSAIMNIECĪBAS IZAICINĀJUMI
Tāpat kā daudzas valstis, Latvija savā lauksaimniecības nozarē saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Šīs problēmas ietver lauku saimniecību iedzīvotāju novecošanos (lauksaimnieka vidējais vecums ir 57 gadiem), saimniecību konsolidācija, darbaspēka trūkums (7.2 % darbaspēka strādā lauksaimniecībā), klimata pārmaiņu ietekmi, un pielāgoties ES noteikumiem un tirgus prasībām.

Krusta vizītes laikā Latvijā, četri gadījumi tika apmeklēti un padziļināti analizēti, izmantojot i2connect metodes:

  • INOVATĪVU KOnditorejas izstrādājumu IZSTRĀDE UN RAŽOŠANA UZ PATATOE (KŪKAS)
    Projekta mērķis bija radīt jaunus ēdienus un jaunas receptes, izmantojot konkrētas kartupeļu šķirnes. Tādējādi radot jaunu noieta tirgu kopējam lauksaimniecības produktam – kartupelis. Nepieciešamība pēc jauniem produktiem (kūkas) – veselīgāks produkts varētu veicināt sabiedrības veselību un konditorejas izstrādājumu dažādošanu atbilstoši jaunajām tirgus tendencēm un vajadzībām
    sabiedrības. Projekts parāda, ka no klasiska produkta iespējams iegūt vēl plašāku pielietojumu, ko izmanto ļoti vienkāršos veidos, vienlaikus paplašinot arī primārās ražošanas produktu tirgu.
    Vadītājs, Linda Šarķe-Fedjajeva, LRATC: “Projekta ietvaros ir pārbaudītas vairākas kartupeļu šķirnes, un vairāk nekā 70 ir izveidotas kūku receptes ar kartupeļiem kā galveno sastāvdaļu! Raidījuma vadītājs Juris Goldmanis bija paņēmis līdzi divas kartupeļu kūkas – šokolāde/apelsīns un dzērvenes. Ideja par kūku veidošanu, izmantojot kartupeļus, radās no vēlmes aizvietot piena produktu izmantošanu ražošanā, kā patērētāju bāze ar lipekli, laktoze, un pieaug dažādi uztura un dzīvesveida ierobežojumi. Tomēr, jāpatur prātā, ka tikai tāpēc, ka produkts ir vegāns vai bez lipekļa, vai bez laktozes, tas nenozīmē, ka tas nav piemērots cilvēkiem, kuri var ēst visu! Tas tā nav! Jāatzīst, ka dzērveņu kartupeļu kūka bija mana mīļākā. Šobrīd, lielākais izaicinājums saimniekam ir iekarot tirgu ar savu inovatīvo produktu. Juris to minēja “Ineses kūkas” kartupeļu kūkas jau tagad var iegādāties Stockmann un lielākajos Rimi veikalos. Viņš cer, ka drīzumā kūkas iekaros arī kaimiņu tirgus, kur vegāniskais dzīvesveids ir populārāks nekā pie mums. Pasākuma dalībnieku grupa veica tīkla analīzi, lai identificētu trūkstošos un potenciālos sadarbības kanālus un veidus, kā reklamēt produktu tirgū. Jāsaka, ka patiess teiciens ir – viens cilvēks nevar visu! Mēs neapspriedīsim šo projektu, ja tajā nebūtu iesaistīts lauksaimnieks, kurš audzē kartupeļus, zinātnieki un padomdevēji, kas strādāja pie piemērotāko kartupeļu šķirņu atlases un recepšu izstrādes, kas ir ne tikai garšīgas, bet arī piemērotas komercializācijai.“
  • JAUNAS TEHNOLOĢIJAS UN EKONOMISKI DZĪVĒTspējīgi RISINĀJUMI VIETĒJĀS BARĪBAS RAŽOŠANAI CŪKU RAŽOŠANAI: ĢENĒTISKI NEMODIFICĒTO SOJAS UN JAUNO MIEZU ŠĶIRŅU AUDZĒŠANA LATVIJĀ
    Sojas pupu milti ir izcils olbaltumvielu avots barības maisījumos, pateicoties augstajam olbaltumvielu saturam un aminoskābju sastāvam, bet ES ir ļoti atkarīga no augu olbaltumvielu importa, dominē sojas imports barībai. Arī Latvija importē ievērojamu daudzumu sojas pupu miltu, kas ir tuvu vietējo proteīnaugu produkcijai. Sakarā ar iespējamo ekonomisko labumu lauksaimniekiem un dzīvnieku barības ražotājiem, kā arī virkne vides un klimata priekšrocību, ir politisks atbalsts proteīnaugu audzēšanas attīstībai ES (ES augu proteīna plāns, utt.).
    Tajā pašā laikā, vietējās sojas piegādes ķēdes attīstība lielā mērā ir atkarīga no Latvijā audzētās sojas konkurētspējas. Tātad, tas bija galvenais projekta iniciatora izaicinājums – pārbaudīt, vai ir iespējams izaudzēt un novākt pietiekami labas kvalitātes sojas pupas, lai saīsinātu esošās piegādes ķēdes un izmantotu vietējo produkciju dzīvnieku barības ražošanā.. Tā kā sojas audzēšana Latvijā nav izplatīta un trūkst informācijas par piemērotākajām sojas šķirnēm, projekts šķita droša vide, lai vairotu zināšanas par sojas pupu audzēšanas ierobežojumiem un iespējām. Projekts gan ir ne tikai par sojas audzēšanu lopbarībai, bet arī testē jaunas miežu šķirnes, kuras varētu izmantot lopbarības ražošanā. Iniciators – zemnieks no Latvijas dienvidu daļas, kuram pieder cūku ferma, radās ideja sākt audzēt sojas pupas savā saimniecībā. Viņš vēlējās audzēt pats savas sojas pupiņas un ražot barību cūkām, lai saīsinātu piegādes ķēdi un samazinātu atkarību no mainīgajām sojas pupu tirgus cenām.. Tā kā viņš jau savā fermā cūku barībā izmantoja galvenokārt sojas olbaltumvielas un zinot, ka sojas olbaltumvielas ir grūti aizstāt ar citiem proteīnaugiem, viņš projekta pieteikumā saskatīja lielu potenciālu šīs idejas attīstīšanā. Pēc tam, kad vērsās pie viņa padomdevēja, projekta pieteikumā sāka augt projekta ideja. Advisor izmantoja savu sadarbības tīklu un piesaistīja vairāk entuziastu iesaistīties projektā.
    Vadītājs, Linda Šarķe-Fedjajeva, LRATC: “ZS Rubuļi kopā ar 13 citi sadarbības partneri EIP projekta ietvaros meklēja labāko sojas pupiņu šķirni, ar olbaltumvielu saturu, kas nav mazāks par importētajiem. ZS Rubuļi savā saimniecībā audzē cūkas un sešas dažādas kultūras, kas aptver apkārt 1000 hektāru Saldus novadā. Pēc sarunas ar saimnieku, Sergejs, and agronomist Aigars, skaidrs, ka Sergejs ir apņēmīgākais un entuziastiskākais no abiem. Šis ir brīnišķīgs lauksaimnieku virzītas iniciatīvas piemērs, kur īpašnieks atklāti atzīst, ka projekta grupas lauksaimnieku rezultāti atšķiras – daži ir bijuši veiksmīgāki, citiem mazāk. Daži turpina eksperimentus, kamēr citi ir padevušies. Pats Sergejs turpina audzēt sojas pupas Rubuļos arī pēc projekta beigām, un viņš apgalvo, ka iesētās un novāktās sojas pupiņas spēj pabarot visu fermas cūku populāciju. Jāpiebilst, ka Sergejs spēj veikt visu sojas pupiņu pārstrādes ciklu, no žāvēšanas līdz gatavās dzīvnieku barības ražošanai, fermā. Biju pārsteigta, uzzinot, ka sojas eļļa satur vērtīgas uzturvielas un to var izmantot pārtikā. Es un pārējie krusta apmeklējuma dalībnieki savos eksperimentos sakņosim Rubuļu ģimeni! Turpiniet strādāt!“
  • UZ KLIMATU ATBILDĪGA LAUKSAIMNIECĪBA LATVIJAI
    Augsnes ir lielākās sauszemes oglekļa krātuves uz Zemes. Tomēr, zemes izmantošanas pārveide un augsnes kultivēšana laika gaitā ir iznīcinājušas augsnes oglekļa krājumu kapacitāti un ir atbildīgas par aptuveni 33% no pašreizējām SEG emisijām. Šobrīd, lauksaimniecības augsnes veido pusi no nozares kopējām SEG emisijām ES, savukārt CO2 būs atbildīgs par 50% par globālo sasilšanu, kas piedzīvota nākamajā laikā 50 gadiem. Lielākā daļa CO2 no lauksaimniecības zemēm izdalās augsnes erozijas un elpošanas rezultātā. Pasaules mērogā lauksaimniecības daļa no IKP samazinās, savukārt Latvijā tas pieauga no 3% iekšā 2008 Ļoti svarīga būs arī Štīrijas Lauksaimniecības kameras loma pēc projekta beigām, lai rezultātus izplatītu pēc iespējas plašāk 5% iekšā 2013. Turklāt, Latvijas lauksaimniecības SEG emisijas ir pieaugušas par 20% no 1999 Ļoti svarīga būs arī Štīrijas Lauksaimniecības kameras loma pēc projekta beigām, lai rezultātus izplatītu pēc iespējas plašāk 2012 (no 1931.11 Ļoti svarīga būs arī Štīrijas Lauksaimniecības kameras loma pēc projekta beigām, lai rezultātus izplatītu pēc iespējas plašāk 2420.30 Gg CO2 ekv.) Tādējādi, ir ļoti svarīgi veicināt pret klimatu atbildīgu lauksaimniecības praksi. Viena no LRATC praksēm ir beziešanas tehnika. LRATC galvenais darbs bija izveidot lauksaimnieku grupu, kas būtu gatava veikt bezaršanas testus un sniegt jebkādu konsultatīvo atbalstu, kas būtu nepieciešams lauksaimnieku interešu grupai.. Bezzares lauksaimniecība ir kultūraugu audzēšanas veids, neapstrādājot augsni. Bezaršanas tehnika palielina organisko vielu aizturi, tādējādi arī palielina oglekļa uzglabāšanu, un barības vielu cirkulācija augsnē. Tas palielina dzīvības daudzumu un daudzveidību augsnē un uz tās, tostarp slimību izraisošie organismi un slimību nomācošie organismi. Galvenais bezapstrādes ieguvums no lauksaimniecības viedokļa ir augsnes bioloģiskās auglības uzlabošanās, kā rezultātā augsnes kļūst elastīgākas.
    Vadītājs, Linda Šarķe-Fedjajeva, LRATC: “My colleague Jānis Kažotnieks and the owner of ZS Aņģi, Aivars Cimermanis, viesojās pie mums Lielozolos, lai runātu par vienu no projekta Craft LIFE aktivitātēm (https://craftlife.lv/en/) – tiešā sēšana. Projektā Craft LIFE ir iesaistīti četri partneri, un LRATC ir atbildīgs par tiešās sēšanas metožu demonstrēšanas uzraudzību. Apmeklējuma dalībnieki varēja redzēt, cik svarīgas ir padomdevēja zināšanas, personīgie savienojumi, ticība tam, ko viņš dara, harizma, un centība nepārtrauktai enerģijai ir. Without warning Jānis or Aivars, dalībnieki nolēma sadalīties divās grupās un intervēt tos atsevišķi, lai vēlāk saprastu katras personas motivāciju veicināt tiešo sēšanu. Tas var izklausīties pompozi, taču viņu galvenā motivācija ir rūpēties par mūsu planētu – lai nodrošinātu, ka nākamajām paaudzēm paliek resursi, ko izmantot! Dienas noslēgumā, tika augstu novērtēts, ka gan lauksaimnieki, gan konsultanti bija gatavi dalīties, paskaidrot, apspriest, un būt klāt šajā savstarpējā apmeklējumā. Vienīgi žēl, ka neapciemojām Aivaru’ saimniecībā, lai redzētu tiešās sēšanas paņēmienus un sētus laukus! Varbūt nākamreiz!”
  • MĀCĪBU UN DEMONSTRĀCIJAS CENTRS LIELOZOLI
    Mācību un demonstrējumu centrs “Lielozoli” Slampes pagastā dibināts novembrī 2018 ar stratēģisku mērķi radīt vidi zināšanu nodošanai un apmācībai (ieskaitot praktisko un lauka) ilgtspējīgas lauksaimniecības jomās, inovācijas, un zaļā ekonomika, kā arī izglītības sabiedrībai par lauksaimniecības tēmām, īpašu uzsvaru liekot uz skolēniem un studentiem. Īpašums sastāv no 8 hektāru meža, simtgadīgi ozoli, liepas, un arī bērzus. Aptuveni 5.5 hektārus īpašumu klāj pļavas, daļa no kuriem ir potenciāli vērtīgs biotops. Atlikušie 2.5 hektāri ietver piemājas teritoriju ar ēkām, autostāvvieta, dīķis, neliels parks, plānots bērnu rotaļu laukums, un augļu dārzs ar permakultūras demonstrējumiem. Galvenais izaicinājums mācību un demonstrāciju centram šobrīd ir skaidru ideju trūkums, kā sasniegt iepriekš aprakstītos mērķus. Meklējam idejas un pieejas, kā radīt unikālus produktus, kas atšķirtos no piedāvājuma Latvijā mūsu mērķauditorijas izglītības jomā – Latvijas pilsētnieki un lauku iedzīvotāji, ģimenes ar bērniem, pirmsskolas iestāžu audzēkņi, un vecākajām grupām. Visiem, kam interesē un rūp Latvijas lauku nākotne un apsaimniekošana, meži, un ūdeņi.

Fotoattēlu kredīti: Tomass Alföldi, FiBL