Konferences sesijas tēmas

DIGITĀLĀ PADOMJU UN IZGLĪTĪBAS PIEGĀDE: KO MĒS ESAM IEMĀCĪTIES NO IZTRAUKTAS NORMAS?

Covid dēļ ir paātrinājusies attālināta padomu sniegšana un mācīšanās 19. Mēs esam saskārušies ar ierobežotām pārvietošanās un pulcēšanās problēmām un esam pieņēmuši daudzas jaunas digitālās saskarnes. Vai esam atstājuši cilvēkus? Kas par grūti sasniedzamiem zemniekiem? Kā studenti/lauksaimnieki jūtas par attālo/virtuālo piegādi? Pielāgojiet padomdevējiem un pedagogiem tehnoloģijai, vai viņiem ir vajadzīgās kompetences/prasmes? Vai attālinātā apmācība/paplašināšana ir efektīva? Vai ir problēmas ar piekļuvi attālinātai apmācībai? Vai zemnieki tiek atstāti novārtā? Padomdevēji/pedagogi? Studenti? Ko mēs uzzinām par kompetencēm, kas tām vajadzīgas, lai atvieglotu attālināto mācīšanos? Kāda ir ietekme uz konsultāciju/izglītības nodrošināšanu nākotnē?

PADOMĀJU UN IZGLĪTĀJU ATTĪSTĪBAS LOMAS MĀCĪBU ATBALSTAM

Jaunu sabiedrības gaidu un ekoloģisko izaicinājumu laikos, lauksaimniekiem jāsaglabā esošās prasmes un jāiegūst jaunas, lai ilgtspējīgi uzlabotu savu saimniecību. Mainās arī lauksaimnieku kopienas: augstākā izglītība, lielākās saimniecības, vairāk darbinieku, jaunpienācēji... Tātad, kā padomdevēji un pedagogi, tiem būs nepieciešams vairāk nekā tehniskais speciālists, bet arī kāds, kas atvieglos vienaudžu mācīšanos, jaunu prasmju un kompetenču apguve, un jaunu saikņu un tīklu izveide paplašinātās vērtību ķēdēs, visu lauksaimnieka karjeru. Tāpēc lauksaimniecības konsultantu un pedagogu lomas attīstīsies, lai reaģētu uz arvien sarežģītākiem prakses izaicinājumiem.. Arī, pakalpojumus tagad sniedz ļoti plašs organizāciju loks. Savukārt, profesija, organizācijas un konsultatīvo darbību robežas ir lauksaimnieku pārstāvju diskusiju jautājums, tīklā, un politikas veidotājiem.

Kā padomdevēji un pedagogi veido un apgūst šādas izmaiņas? Vai viņiem ir vajadzīgas jaunas kompetences, lai atbalstītu virzību uz ilgtspējību?? Vai viņi saņem atbilstošu atbalstu tādās jomās kā digitālā, sociālā inovācija, kopprojektēšana, interaktīva inovācija, Dzīvās laboratorijas…? Kā viņi var paātrināt vieglo prasmju un vadības prasmju apguvi, lai atvieglotu lauksaimnieku pāreju uz ilgtspējīgākiem ražošanas un uzņēmējdarbības modeļiem? Kādas jaunas pieejas un atziņas padomdevēju un pedagogu mūžizglītībai rodas? Kādas politikas, ir pieejamas vai nepieciešamas programmas un instrumenti, lai atbalstītu konsultantus un pedagogus, cik tie ir efektīvi un iedarbīgi šajā ziņā? Kurš nodrošina apmācību konsultantiem un mērķus un saturu pedagogiem? Kādas ir sertifikācijas shēmu sekas, ko īsteno valsts dalībnieki vai padomdevēju profesionālās asociācijas (piem. CECRA, utt.)? Kādu ietekmi ietekmē pakalpojumu piedāvājuma struktūra un attiecības starp organizācijām (konkurenci, tīkliem, R&D projekti) par pakalpojumu kvalitāti?

MŪŽA MĀCĪBAS. LAUKU IEDZĪVOTĀJU NEPĀRTRAUKTAS MĀCĪBAS UN ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANA UN VEICINĀŠANA, MĀJSAIMNIECĪBAS, UN KOPIENAS

Tradicionālajai pieejai izglītībai ir jāattīstās no koncentrēta perioda karjeras sākumā uz tādu, kurā visas lauku ieinteresētās personas var iegūt izglītību visas dzīves garumā.. Kādi profesionālās pilnveides piemēri vai modeļi (CPD) zemniekiem pastāv, dažādās valstīs? Kā pedagogi var attīstīt savas programmas un piegādes modeļus, lai tie atbilstu mainīgajām vajadzībām? Kā pedagogi var pilnībā izmantot dažādības un iekļaušanas priekšrocības, izstrādājot savu piedāvājumu?? Kā lauksaimnieki var iegūt vajadzīgo izglītību vai padomu laikā, kad tas viņiem nepieciešams?? Kā nodrošināt, ka mēs nodrošinām viņiem nepieciešamo izglītību, kā arī tādu izglītību, kas varētu būt komerciāli populāra?? Kā pedagogi un konsultanti var palīdzēt zināšanu apmaiņā un inovācijā lauksaimniecībā paaudžu maiņas laikā??

Vai mēs varam vēl vairāk samazināt jebkādu dualitāti/atdalīšanu starp paplašināšanu un izglītību? Kā mēs varam radīt vienmērīgu pieredzi lauksaimniekiem, lai viņi visu savu karjeru uzturētu kontaktus ar konsultantiem un pedagogiem? Vai ir vajadzīgas jaunas struktūras, lai attīstītu šo integrēto zināšanu un prasmju piegādi gadu desmitiem? Vai šai mācībai būs jaunas arēnas? Kā lauksaimniecības zināšanu tīklos var veicināt un atvieglot mācību kopienas?

AG NOVĒRTĒJUMS UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS. IZGLĪTĪBAS UN INOVĀCIJAS ATBALSTA MODEĻI

Lauksaimniecības izglītības programmu īstenošanas novērtēšana, AKIS un saimniecību līmenī ir būtiska nozīme lauksaimniecības attīstības un inovācijas atbalstam. Tas ietver trīs galvenās novērtēšanas jomas, kurās var sniegt ieguldījumu dokumentos.

Novērtējot Ag. izglītības programmas: Kā novērtēt lauksaimniecības izglītības programmu izpildi un ceļus un to ietekmi saimniecību līmenī, par zemniekiem, lauku mājsaimniecībās? Ko mēs varam mācīties no citām nozarēm, piemēram,, profesionālā, augstākā līmeņa un pēcdiploma: vai ir etaloni? Kādas ir labākās formas un pieejas šādai novērtēšanai un praktiķu pieredze? Kādas ietekmes izglītības ceļus var izmantot lauksaimniecības skolas? Cik lielā mērā vērtēšanas modeļus var izmantot, lai atbalstītu saiknes starp skolām un praksi stiprināšanu? Kā digitālās tehnoloģijas var veicināt izglītības programmu īstenošanu un ietekmi??

Novērtējot Ag. Konsultācijas/paplašināšanas programmas: AKIS/AIS koncepcijas centrā ir ideja, ka tā darbojas, daudzu dalībnieku un infrastruktūru kompleksā un sistēmiskā mijiedarbībā.. Rezultātā, novērtējot/novērtējot konsultatīvās vai paplašināšanas programmas, ir jākoncentrējas tikpat lielā mērā uz to, kā aptvert šo sarežģītību un kā tās var ietekmēt AKIS un dažādus AKIS dalībniekus, kā arī pašu programmu.. Šo vajadzību pastiprina fakts, ka lielākajai daļai programmu vai projektu ir nepieciešama mijiedarbība ar citiem AKIS dalībniekiem, lai sasniegtu savus mērķus., rezultātus un ietekmi. Kā šajā kontekstā tiek novērtētas lauksaimniecības konsultāciju/paplašināšanas programmas?? Štīrijas Lauksaimniecības kamera, jo mēs virzāmies uz interaktīvākiem inovāciju atbalsta veidiem, kas balstīti uz vienādranga mijiedarbību, kopradīšana un vairāku dalībnieku tīkli, kā mēs varam novērtēt padomdevēju kompetences un sniegumu? Kādas novērtēšanas pieejas/metodes tiek izmantotas, lai uzlabotu spēju pielāgot konsultāciju un paplašināšanas modeļus lauksaimnieku faktiskajām vajadzībām? Kā klienti tiek iekļauti novērtēšanas/novērtēšanas procesā?

Lauksaimnieku spēju novērtēšana: Visu attīstības un inovāciju atbalsta pasākumu pamatā ir klientu/lauksaimnieku kapacitāte. Ja atbalsta aģentūras saprot šīs jaudas prasības, tie var sniegt vairāk pielāgotu un mērķtiecīgāku atbalstu. Arī, jaunas politikas struktūras un lauksaimniecības sistēmu modeļi veicina lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju iesaistīšanos mācību procesā. Kā iegūt pierādījumus par līdzdalību un kapacitātes attīstību? Kā notiek mācīšanās? Kādus mācību ceļus var novērot? Kādi novērtēšanas modeļi var atbalstīt lauksaimnieku pieaugumu’ attieksmes un spējas labākai pilnvarošanai/līdzdalībai inovācijas procesos? Kā mēs iesaistām tos, kuri regulāri vai formāli nav saistīti ar paplašināšanas un izglītības pakalpojumiem? Vai ir veiksmes stāsti, kas var veicināt aktīvāku pieeju??